dailyTangents.com
-   Svētki   -

Greeting the Holidays in Latvian

"Merry Christmas" Latvian Style

Latvian
Seasonal
Holidays

Christmas
Winter Solstice

Easter
Spring Equinox

Midsummer
Summer Solstice

Fall Celebration
Autumn Equinox


Written by
Mara Mellena

Sponsored by: The Latvian Institute
 
http://www.latinst.lv


g&l
Notes

Winter Solstice 2001
December 21
19:21 UTC

Martinmas
Beginning of Winter
November 5th

Shrovetide
Beginning of Spring
February 6th
 

A Latvian Christmas

The winter solstice (December 22) was celebrated when the night was longest and the day shortest, when the intensity of field work was lowest, but people gathered for evening bees to do textile and other handiwork, to spin fairytales and other stories, to guess riddles, sing, and dance. In the Christian tradition Christmas is the birth of God's son, but in traditional Latvian culture it is the rebirth of the Sun maiden.

For Christmas rooms are decorated with three-dimensional straw or reed ornaments that are vernacularly known as lukturi, puzuri, krigi, putni, and so on. Evergreen branches, junipers, colored rags, wood shavings and other natural materials are also used in the decorations.

The best known Christmas tradition is mumming. In some regions these kekatas are called budeli, kujenieki, preili, kurciemi, cigani (gypsies), or kaladnieki. The mumming period for Latvians is from Martinmas to Shrovetide, but the most intensive mumming activities occur around Christmas. The mummers are costumed and in different masks. The most common traditional masks are bear, horse, crane, wolf, goat, haystack, tall woman, small man, death, gypsy, and the living corpse. Led by a "father", the mummers travel from homestead to homestead or from village to village. The mummers bring a home blessing, encourage fertility, and frighten away the evil spirits.

Another characteristic Christmas tradition is dragging the Yule log. This is explained as the symbolic collecting and burning of last year's problems and misfortunes. The Yule log was either dragged by the people of one farmstead or several neighbors together. This was accompanied by songs, singing games, and various sounding instruments. If people from different farmsteads came together, then it was burned in the last farmstead

An integral part of Christmas was a generous banquet, whose most characteristic food included a pig's head, which was boiled together with barley mashed with a pestle. This food was called kukis, koca, or kikas. Christmas eve was sometimes called Kuki evening. Other special foods were peas, beans and barley sausage, which because of their round, curved appearance were seen as symbols of the sun or the year.

In our time Latvians bake gingerbread cookies, buy mandarin oranges, and decorate a tree in which branches candles are lit. The decoration of the Christmas tree is a tradition that was borrowed from Baltic manor lords several hundred years ago.


Word List
* ornaments:   lukturi puzuri krigi putni
* mumming:   kekatas budeli kujenieki preili kurciemi cigani kaladnieki
* banquet:   kukis koca kikas Kuki

"Merry Christmas" in other languages

* .AU & .WAV sound file in Latvian from Learning Latvian On-line.
* Merry Christmas (from K+O, Inc) ... over 65 languages
* How Merry Christmas is said around the world (from santas.net) ... over 110 languages

LATVIEŠU TRADĪCIJAS GADSKĀRTU RITMOS
Gadskārta apzīmē Saules gada sevišķu notikumu secību, kas noteiktā kārtībā atkārtojas katru gadu. Šo notikumu pamatā ir noteiktas pārmaiņas dabā.

Zemei gada laikā apritot ap Sauli izšķirami četri svarīgi notikumi, ko apzīmē ar saulgriežiem:
*   ziemā - ziemas saulgrieži, kad diena ir visīsākā un nakts visgarākā
*   vasarā - vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā un nakts visīsākā
*   rudenī un pavasarī - diena un nakts ir vienādā garumā.

Katrs ceturksnis, sakrītot ar klimatiskām pārmaiņām dabā, tiek sadalīts uz pusēm, līdz ar to viena gada laikā Zemes ritējumā ap Sauli izdalās astoņi notikumi, kurus latvieši atzīmē kā svētku dienas. Senie latvieši nepazina vārdu "svētki", viņi pazina "laikus", galvenokārt saulgriežus, ko atzīmēja pat vairākas dienas pēc kārtas.

Šie laiki ir: Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi, Jāņi, Jēkabi, Miķeļi, Mārtiņi un Ziemassvētki. Visi šie laiki tika atzīmēti un svinēti katrs savādāk, katrs ar savām tradīcijām, kas bija domātas ļaužu priekam. Savukārt laiku tradīcijas saistās ar rituāliem, kas bija vērsti uz Saules spēka stiprināšanu, auglības vairošanu un aizsardzībai pret ļaunajiem spēkiem.

Z i e m a s s v ē t k i

Ziemassvētki senajiem latviešiem bija lieli svētki, kas iezīmēja ziemas saulgriežus, un tos parasti svētīja trīs dienas. Senie latvieši nepazina ne Ziemassvētku vecīti, ne arī dedzināja eglīti - kad māja bija sakopta un izpušķota, bija laiks Ziemassvētku uzņemšanai, kas parasti ieradās kā ļaudis, kas tērpušies maskās.

Senie latvieši ticēja, ka pasauli apdzīvo gan labi, gan ļauni gari. Ļaunie gari īpaši aktivizējās dažādos svētkos, jo sevišķi Ziemassvētkos un Jāņos, tāpēc šajā laikā nedrīkstēja iet gulēt, bet ļaunie gari bija jādzen projām, ja negribēja, ka sētai rodas kāds ļaunums. Garus varēja aizdzīt ar iešanu ķekatās (budēļos), kliegšanu, trokšņošanu, sitot dažādus priekšmetus vienu pret otru. Svētības un auglības veicināšanai bija jādara dažādas rituālas darbības - pēršanu ar rīkstēm, mīdīšanu, lēkšanu, griešanos, dancošanu, dziedāšanu. To visu pavadīja jokošanās, jautrība, savstarpēja apdziedāšanās. Mājas saimnieku uzdevums bija ķekatas labi uzņemt, pacienāt, apdāvināt. Ticēja, ka jo labāk ķekatas tiek uzņemtas, jo lielāku svētību mājām tās gādā.

Ziemassvētki saistījās ar daudziem ticējumiem un rituāliem, ko vajadzēja veikt, lai nākamajā gadā būtu laba raža un veselība, lai lopi neslimotu un govis dotu daudz piena Tāpat ticēja, ka Ziemassvētku naktī notiek visādas burvestības un pārvērtības, tāpēc arī Ziemassvētki bija pats īstākais laiks dažādām zīlēšanām. Zīlēja gan nākamā gada ražu, gan par lopiem, cik tie būs, bet visbiežāk tomēr zīlēja nākotni.

Senais latvietis dzīvoja dvēseļu pasaulē, visam, ko darīja, viņš piedēvēja īpašu nozīmi. Tas attiecās arī uz Ziemassvētku ēdieniem un pašu ēšanu. Ziemassvētkos ēda pupas, zirņus, cūkas galvu. Veļus mieloja ar maizi, sāli un alu.

Source:   Kultūra Latvijas Teritorijā Aizvēstures Periodā hosted by Latvījas Izglītības Informatizācijas Sistēma   [http://www.liis.lv]

The Holiday Season

Solstice
From:
candlegrove.com


Equinox/Solstice
UTC dates & times
from the
US Naval Observatory


The Winter Solstice ...
A Celebration
of Light
Ziemassvetki

Pronounced: 'zyemahs-svatkih
Translation: The Winter Festivities

In the ancient Latvian calendar
1 Year = 8 "Laiks"

Ledus Laiks:   Ice Time
Time Span:   48 days =
five 9-day "savaites" + 3 days

 
December 20-23
a 4-day festival
during Ledus Laiks,
in the fifth savaite,
days 45-48

Reference:
Baltic Time Quest
Christmas was once a movable feast celebrated many different times during the year. The choice of December 25 was made by Pope Julius I, in the fourth century AD, because this coincided with the pagan rituals of Winter Solstice, or Return of the Sun. The intent was to replace the pagan celebration with the Christian one.
Source: Holiday Fun Facts

Christmas Songs in Latvian
* Klusa nakts, sveta nakts ... Silent Night, Holy Night, in Latvian ... from Silent Night Translations compiled by Jako Olivier. Latvian translation submitted by Uldis Balodis
 
* Jus, bernini, naciet ... O Come, Little Children, come one and all ... hosted by dailyTangents.com

* Jus, ticigie, naciet ... O Come All Ye Faithful ... (Adeste Fideles) ... hosted by dailyTangents.com

* Tu maza klusa Betleme ... O Little Town of Bethlehem ... hosted by dailyTangents.com English version available from: K+O, Inc.   Authored by Bishop Phillips Brooks (1835-1893)

christmas tree : egl\ite
A decorated Christmas tree was recorded at Riga, Latvia in the year 1510
Source: A Christmas Chronology

Related Activities ...
* Christmas Scavenger Hunts ... learn about holiday customs in various countries and cultures from around the world. One of many classroom projects hosted by Pleasant Grove Elementary School.
 

December Name Days
20 21 22 23 24 25 26
Argods
Arta
Abrams*
Minjona

 
*\Abrams
Saulcerite*
Toms
 
 

 
*Saulcer\ite
Donalds
Donis
Saulvedis
 

 
 
Balva
Saulcerite*
Viktorija
 

 
*Saulcer\ite
Adams*
Ieva
 
 

 
*\Adams
Krists
Larisa
Stella
 

 
 
Dainuvite*
Gija
Saulvedis
 

 
*Dainuv\ite
* Names noted contain a diacritical letter

 

 

dailyTangents.com