Madona

Mazsalaca, Latvia

Ogre

Burtnieku ezera auglīgais apvidus, kurā ietilpst Mazsalaca, ir bijis apdzīvots jau senatnē. Senatnē te bijis Metsepoles lībiešu visbagātākais, skaistākais un noslēpumainākais stūrītis. Pirmās rakstiskās ziņas par Mazsalacu kā apdzīvotu vietu ir no 1528.gada un saistītas ar vācu muižnieku īpašuma nostiprināšanos. 19.gs. vidū Valtenbērģu muižas īpašnieks barons A.Fītinghofs, vēlēdamies radīt biezi apdzīvotu vietu uz savas zemes, izraudzījās vietu, kur krustojas 5 ceļi. 1861.gadā te uzcēla aptiekas ēku, pagasta namu. 1864.gadā uzcēla tekstilfabriku. Sāka veidoties Mazsalacas miests. 1928.gadā Mazsalaca kļuva par pilsētu. Mazsalacas ģērbonis dalīts 3 vienāda platuma vertikālās joslās ar viļņu veida dalījumu apakšdaļā. Malējās joslas melnas ar sudraba apakšdaļu un sudraba piecstarainu zvaigzni augšdaļā. Vidējā josla sudraba ar melnu apakšdaļu un melnu piecstarainu zvaigzni augšdaļā. Zem zvaigznēm tilts ar sudraba margām uz melnā fona un melnām margām uz sudraba fona. Mazsalaca atrodas pie Salacas upes. Te bijusi sena pārceltuves vieta. Trīs zvaigznes no Latvijas ģērboņa norāda uz piederību Latvijas valstij.

Valmieras rajons Mazsalaca Rūjiena Valmiera

Mazsalaca ... FOTOS [photos]

- Pilsētas tiesības kopš 1928.gada. Iedzīvotāji 1970 (2000.g.).
- Mazsalaca ir tipiska Ziemeļvidzemes mazpilsēta Valmieras rajona ziemeļrietumu daļā. Pilsētā tek Aurupīte, Nikuce, Krūkļupe. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu.
- Burtnieka ezera auglīgais apvidus, kurā ietilpst Mazsalaca, ir bijis apdzīvots jau senatnē. Latvijā līdz šīm atklātas divas mezolīta jeb vidējā akmens laikmeta (8.gt.beigas - 5.gt. vidus pr. Kristus) apmetnes - Osas apmetne (Lubānas zemienes daļā) un Zvejnieku 2. Apmetne un tai līdzās Zvejnieku kapulauks, kas atrodas Mazsalacas novadā Zvejnieku māju tuvumā Burtnieka ezera krastā pie Rūjas ietekas. Zvejnieku 1.apmetne ir vidējā neolīta (3.gt. vidus pr. Kristus -2.puse) apmetne. Pie Salacas iztekas no Burtnieka ezera atrodas arī vēlā neolīta (2.gt. 1.puse pr. Kristus - 1700.g. pr. Kristus) Riņņukalna apmetne, bet tai iepretī , Salacas labajā krastā - otra neolīta apmetne, t.s. Kaulēnkalns.
- Pilsētā ir vairāki arhitektūras un vēstures pieminekļi: Valtenbērģu pils ar kalpotāju māju (šeit dzimis A. Kirhenšteins), staļļiem, klēti un parku (10 ha). Sv. Annas lut. baznīca ar veco un jauno daļu, mākslas pieminekļiem. Tai pretī ir piemineklis 1.pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem un Varoņu ozolbirzs.
- No Sniedzēnu kalna skats uz pilsētu. Aiz kalna ir 1898.gadā celtā Skaņkalnes pareizticīgo baznīca(arhitektūras piemin.).Vecākās Mazsalacas mājas - Tilta krogs, pienotava, pagastnams un aptieka Aurupītes augstajā krastā. Rīgas ielā 1 ir V.Hirtes muzejs (kopš 1998.g.).
- Salacas ieleja no Mazsalacas līdz jūrai ir dabas parks, kas īpaši bagāts ar aizsargājamiem dabas pieminekļiem 12 km posmā no Valtenbērģiem līdz Nīkuces ietekai. Salacas kreisajā krastā pie Dambjupītes ietekas, blakus mežniecībai Lībiešos atrodas Skaņkalnes (Lībiešu) pilskalns (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis); kalnā - estrāde, tā pakājē Lībiešu upurala (minēta 1778.g.; 8 m gara). Dambjupītes gravā pie pilskalna ir vēl četras alas, lejāk pie Salacas - līdz 11 m augsts, 120 m garš iezis Bezdelīgu klintis (aizsargājams dabas piemineklis).
- Labajā krastā ir 300 m gara, 20 m augsta krauja - Neļķu klintis (aizsargājams dabas piemineklis). No klintīm ir skatuvietas (Velna kancele); uz Rūķīšu ozolu ved Rūķu taka gar koka tēliem. Kurbada taka, gar kuru arī izlikti desmitiem koka tēlu, beidzas ielejas paplatinājumā pretī Skaņajam kalnam (aizsargājams dabas piemineklis, 70 m garš, atsegtais iezis ir 12 m augsts). Nepilnu 1 km lejāk pie Ģendertu krācēm labajā krastā ir Silmaču iezis (aizsargājams dabas piemineklis, 18 m augsta krauja), kurā ir alas, bet 100 m no krasta, mežā - Silmaču dižakmens (virs zemes 18 kvm). Netālu no Nātrenes ietekas tās ielejā ir Ķāvju dižakmens (virzemes daļas tilpums ir 22 kvm).
- Tur, kur Staiceles ceļš šķērso Laņģupīti, lejpus ceļa atrodas Grūbes dzirnavu dīķis, bet augšpus ceļa - Gudzonu ala (aizsargājams dabas piemineklis, 27 m gara). Apm. 0,5 km augšpus ceļa, Laņģupītes kreisajā krastā ir Vīkšēnu pilskalns (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis). 5 km no Mazsalacas pa Pērnavas ceļu lauka vidū aug dižkoks (aizsargājams dabas piemineklis) - Ceipju upurozols (apkārtmērs 6,85 m). Apm. 7 km pa Sēļu ceļu ir leģendārā Tūteres svētozola vieta (valsts nozīmes kultūras piemineklis).

Notes & comments

* Civic Arms Image Reference: Spēle Latvija 1. versija
* Text & Photo Reference: Latvijas pilsētas ... Ziņas par Latvijas 77 pilsētām vārdos, skaitļos un attēlos.

Enter your search terms Submit search form

	LV-2001: virtual city guide P I L S Ē T A S photographs   maps   references   links Aglona Bauska Jēkabpils Jūrkalne Jūrmala Koknese Kolka Kuldīga Lielvārde Liepāja Pāvilosta Preiļi Rēzekne Rīga Rundāle Smiltene Talsi Tērvete Turaida Vecpiebalga Ventspils

dailyTangents * MyStorePages.com ©1997-2008 g&l publishers PO Box 763, Schoolcraft, MI      all rights reserved.